Pirmās iesaukas mēs iegūstam skolas laikā. Tā notika arī ar mani, jo bērnudārzu nebiju apmeklējis, tādēļ pirmā saskarsme ar audzinātājiem un vienaudžiem bija tieši 1. klasē.

Iesauku ‘Orlach’ ieguvu 1. vai 2. klasē (šobrīd vairs tiešām precīzi neatceros, kurā klasē..). Tā ir saistīta ar manu uzvārdu – Orlovskis -, kuru var dažādos veidos locīt un atvasināt. Ja nemaldos, tas bija mans klasesbiedrs Toms, kurš pirmais mani sāka tā dēvēt. Ja es šodien Tomam jautātu, vai viņš atceras, ka bija pirmais, kas mani tā nodēvēja, viņš noteikti atbildētu noliedzoši, jo ir grūti noteikti to, kā tad tā iesauka pielipa man.

Vienā klasē ar mani toreiz mācījās vēl divi Edgari, tādēļ iesaukas izdomāšana katram bija ērts risinājums, lai izvairītos no brīžiem, kad kāds klasesbiedrs nosauc vārdu ‘Edgars’, un mēs visi trīs atsaucamies.

Patiesībā jau tam, kā mūs apkārtējie dēvē, mums vajadzētu būt visai vienaldzīgam, jo mēs katrs piedzimām bez vārda, un vārds mums tika dots tikai tādēļ, lai tas mūsu personībai kaut ko sniegtu un lai vārds atšķirtu mūs no citiem.

Kādam es vienmēr būšu vienkārši Edgars, kādam – Orlačs, kādam – Edzīts, kādam – Edžiņš, bet vēl kādam – Edža. Un ne par vienu no šiem mana vārda vai uzvārda locījumiem es nesatraukšos, jo galvenais nav vārds, bet gan personība, cilvēks, indivīds, kuram pēc dzimšanas tiek dots vārds.

Par ‘Orlach’ jeb ‘Orlaču’ mani dēvē jau aptuveni 12 gadus, taču tikai daži zina patieso stāstu par to, kā radās šī iesauka. Un tieši tādēļ šis raksts par manu iesauku ir tapis.

Dažas piezīmes, kas man visvairāk iepatikās un kas lika visskaļāk pasmieties :

Ingmārs stundā pārāk dzīvs
Traumē stundu
Stundas laikā, kad visi raksta, Sabīne skatās uz skolotāju un tēlo fotogrāfu
Izliekas, ka šķauda, bet apgalvo, ka viņa šķauda pa īstam. Iemāciet savam bērnam šķaudīt!
Traucē stundā un apgalvo, ka Kaspars pārvērtās par tomātu
Vecāki, lūdzu, pabarojiet savus bērnus, savādāk Ieva, Laura un Klinta stundā ēd papīru
Apdraud citu veselību, rīkojot līmes kaujas (maksāsiet par manu frizieri!) paraksts: Lipīgā skolotāja
Stundā pārāk aizdomīgi smaida
Pieķerta ar kādu meiteni vienā tualetes kabīnē. Lūgums aiziet pie psihologa
Stundas laikā izlec pa logu un pasauc visus pārējos klases bērnus sev līdzi
Uz ķīmijas stundu atnākusi izgulēties
Mārtiņš organizē klasesbiedru piekaušanu

Šīs ir tikai dažas no ļoti daudzām apkopotajām piezīmēm, kas atrodamas skolēnu dienasgrāmatās. Lasot daudzas no tām, man prātā uzreiz atausa sākumskolas laiki, jo līdzīgas lietas pats darīju, bet, piemēram, ķīmijas stundās varēja labi izgulēties vidusskolas laikā.

Sākumskolas un pamatskolas laikā, kad manās skolās vēl pastāvēja reāla dienasgrāmata, nevis tikai e-klase, kurā var sūtīt SMS vecākiem par bērnu pārkāpumiem, es nebiju tas čaklākais piezīmju pelnītājs, jo daudz biežāk saņēmu uzslavas par kārtīgo dienasgrāmatu, kurā ir sarakstīts viss mācību stundu saraksts u.tml.

Reāla un taustāma dienasgrāmata tomēr ir kaut kas pavisam cits, jo dienasgrāmatu ir iespēja glabāt gadiem ilgi un pat atrādīt saviem bērniem, lai viņi pārliecinātos par to, cik patiesībā lieli palaidņi skolas laikā bija viņu vecāki. Sākumskolām noteikti nevajadzētu pāriet uz e-klases sistēmas lietošanu, jo tas, ka bērnam ir sava dienasgrāmata, kura jāuztur kārtībā, iemāca patstāvību un to, ka ir jāplāno savs laiks.

Viena no manām skolotājām, kurai patika pamatskolā, t.i., 7. – 8. klasē, rakstīt piezīmes, bija krievu valodas skolotāja, kurai dzimtā bija krievu valoda, tādēļ brīžos, kad viņa rakstīja kārtējo piezīmi kādā no klasesbiedru dienasgrāmatām, viņa lūdza palīdzību kādam citam klasesbiedram, lai tas izlabo viņas drukas kļūdas un palīdz uzrakstīt piezīmi gramatiski pareizi.

Ja mēs nebūtu darījuši nedarbus skolas laikā, mums nebūtu lielisko atmiņu, par kurām varam pasmieties vienatnē vai kopā ar bijušajiem klasesbiedriem, tādēļ nedarbi vienmēr būs dabiska skolas laika sastāvdaļa.

Tomēr pāris atziņas par gaidāmo Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu 2011 man ir radušās, un šīs atziņas galvenokārt saistās ar to, ka duets – kā viņus dēvē, lai arī viņi uz skatuves biežāk uzstājas ar pavadošo sastāvu - Instrumenti triumfēs trijās no trijām nominācijām, kurās viņi ir izvirzīti.
Par to, cik objektīva vai subjektīva ir vērtēšana Gada balvā, runā ļoti daudzi mūziķi, jo šī tēma aktuāla kļūst katru gadu neilgi pirms Gada balvas.

Protams, ka cilvēkiem, kuri seko līdzi populārajai mūzikai, tas nebūs nekāds pārsteigums, jo Instrumenti šobrīd ir labākie Latvijā (Prāta Vētra ir ārpus konkurences), tādēļ viņiem visās trijās nominācijās - Labākais POP albums 2011, Labākais mūzikas video klips 2011, Labākā dziesma 2011 – ir jāuzvar bez lieliem pārsteigumiem.

Kas tad vēl pretendē uz uzvaru tajās trīs nominācijās, kurās Instrumentiem jātriumfē:

Labākais POP albums 2011
Dzimuši mūzikai – Okartes skatuve
Kaža – Kaža
Meldra – Meldra
Vēlreiz – Hameleoni (Jūs jokojat?)
TRU – Instrumenti

Labākais mūzikas video klips 2011
Aplis – DaGamba feat Bū-š Circle
Mīlulīt – Gaujarts
Vai tu domā? – Satellites LV
Banjo Laura – Lauris Reiniks (Lauriks pats bija izbrīnīts, ka ir nominēts)
Pilnīgi viens – Instrumenti

Labākā dziesma 2011
I Do – Linda Leen, Goran Gora
Viņa grib tik daudz – Dzelzs Vilks (Man patīk, bet nedaudz pietrūkst kvalitātes)
Banjo Laura – Lauris Reiniks (Jau otro gadu Lauris turpina skriet tās pašas pavadījumā tikai ar citiem vārdiem)
Angel in Disguise – Musiqq (Eirovīzijas dziesma un tikai, lai neņem ļaunā Marats un Emīls)
Pilnīgi viens – Instrumenti

Vai tiešām ir iespējams salīdzināt Hamelionu albumu (man nekas pret viņiem nav, jo arī viņu mūzika kādam ir vajadzīga) un Instrumentu albumu TRU?! Tas ir kā salīdzināt Spānijas futbola izlasi ar Andoras futbola izlasi – Andora vairāk skatās, kā pretinieku komanda spēlē futbolu, bet Spānija 70% no spēles laika kontrolē bumbu un arī uzvar –  vai salīdzināt Jaguar ar Ladu – Lada ir vienkārši automašīna, ar kuru var pārvietoties, bet Jaguar ir izsmalcinātas klases auto ar visām ekstrām.

Instrumenti pagājušā gada oktobrī tika atzīti par vienu no Eiropas daudzsološākajām grupām, apliecinot šo statusu ar trim lieliskiem koncertšoviem Valmierā, Liepājā un Rīgā. Ja šogad tiks izdots DVD ar Rīgas koncerta ierakstu, Instrumenti pēc gada bez problēmām varēs pretendēt uz uzvaru nominācijā Labākais koncertieraksta video. 

Lielāks man būs pārsteigums tad, ja kādā no nominācijām Šipsī un Reinsī neuzvarēs.

Cik nozīmīga šī balva ir pašiem mūziķiem, par to ir grūti spriest, jo Latvijas mūzikas industrija ir ļoti maza un populārākie mūziķi viens otru pazīst. Kā ieraksts grupas biogrāfijā, tas varētu būt pat visai noderīgs, taču atpazīstamību un tēlu klausītāju vidū tas diez ko neietekmē.

Instrumenti šogad uz Latvijas Nacionālo operu, kurā notiks balvas pasniegšana, varētu paņemt līdzi somu, kā to 2004. gadā bija izdarījusi Prāta Vētra, kura togad ieguva piecas statuetes par 2003. gadā paveikto, bet gan jau viņi četras balvas – jā, četras, jo t/p Alfa balsošanu par gada populārāko dziesmu, kurā, iespējams, arī uzvarēs Instrumenti – spēs divatā aizgādāt mājās.

Gada balva šogad LNO norisināsies 28. februārī, un tiešraidi, kā tas iepriekšējos gados ierasts, vajadzētu nodrošināt TV3.

Es nevēlos apgalvot, ka apņemšanās ir kas slikts, nebūt ne, tomēr lielākajā daļā gadījumu cilvēki sevi māna, sev iegalvojot: “Jaunajā gadā es vairs nedarīšu to un to, bet darīšu to un to.” Kādēļ gan, piemēram, 18. martā vai 1. jūlijā  cilvēks nevarētu izlemt, ka beidzot jāatmet sliktie ieradumi, jāsāk no rītiem skriet, jāsāk ēst veselīgāka pārtika utt.?! 1. janvāris ir tikai datums, kas iezīmē jauna gada sākšanos, bet paša datuma dēļ cilvēks nekļūst ne par matu labāks.

Jebkura apņemšanās, kuru apsolies sev pildīt, bet neizpildi, rada vilšanos, kura nerastos, ja apņemšanās nebūtu iepriekš sev apsolīta. Kādēļ gan sevi lieki pievilt?! Pat neveicot nekādas aptaujas vai anketēšanas, ir iespējams noteikt, ka lielākais vairums cilvēku ilgāk par diviem trim mēnešiem savu apņemšanos nespēj pildīt. Man, protams, prieks par visiem, kuri nepieder šim “vairākumam”.

Lai arī cik banāli tas izklausās  un lai arī n-tās reizes tas ir teikts – sāc ar sevi! Ja zini, ka apņemšanās ir sev apsolīta tikai ķeksīša dēļ, tad ir jāmaina sava attieksme un nekas vairāk. Jebkurā gadījuma – novēlu, lai visas Jūsu Jaunā gada apņemšanās patiešām piepildītos!

Es pats neko neapņēmos un to nebūt nenožēloju. Tā vietā labāk katru nedēļu veidošu ‘to do list’ vai ko līdzīgu, lai paveiktu visu ieplānoto.

P.S. Vienīgā iespējamā “apņemšanās” no manas puses, ko varētu apņemties saistībā ar blogošanu, ir tā, ka es centīšos reizi nedēļā Jums piedāvāt kādu saturīgu rakstu, bet noteikti necentīšos likt uzsvaru uz kvantitāti, jo, tikpat labi, varu katru dienu kādu bildi vai video ielikt savā blogā, taču man tas nav vajadzīgs. Man tam ir atsevišķs blogs iekš tumblr.

Radio 101 šis bija pirmais pilnais darba gads, jo, kā zināms, šis radio tika nodibināts vien 2010. gada pavasara un vasaras mijā. Protams, var strīdēties, vai šie abi radio savā starpā konkurē, jo mūzika, ko atskaņo abi radio, ir pietiekami atšķirīga.

Radio SWH 2011. gada 40 spēlētākās dziesmas (šeit 2009. un šeit 2010. spēlētākās dziesmas)

1.  The Smiths – Girlfriend In A Coma 1124 (atskaņošanas reizes)
2.  Mgmt – Time To Pretend 614
3.  Mgmt – Kids 613
4.  Kings Of Leon – Sex On Fire 602
5.  The Killers – Human 594
6.  La Roux – Bulletproof  583 
7.  Empire Of The Sun – Walking On A Dream 575
8.  David Guetta Feat. Kelly Rowland – When Love Takes Over 548 
9.  The Ting Tings – Great Dj 529
10. Empire Of The Sun – We Are The People 527
11. Instrumenti – Apēst Tevi 514 
12. Black Eyed Peas – I Gotta Feeling 513
13. The Killers – The World We Live In 503
14. Snow Patrol – Just Say Yes 498
15. Owl City – Fireflies 488 
16. Duffy – Mercy 478 
17. Coldplay – Viva La Vida 469 
18. Royksopp – Happy Up Here 467
19. Michael Buble – Haven’t Met You Yet 466
20. The Killers – Spaceman 465
21. Calvin Harris Feat. Mary Pearce - Ready for the Weekend 464 
22. The Temper Trap – Sweet Disposition 463
23. Damian Rice – Blower’s Daughter 460 
24. Mika – Rain 459 
25. Two Door Cinema Club – Something Good Can Work 459 
26. Beyonce – Halo 458
27. A. R. Rahman & Pussycat Dolls – Jai Ho 443 
28. Bob Sinclair Feat. Gary Pain – Love Generation 441 
29. Mika – Relax (Take It Easy) 440
30. Norah Jones – Chasing Pirates 438
31. Scissor Sisters – I Don’t Feel Like Dancin’ 423 
32. Keane – Better Than This 431
33. Shakin Stevens – You Drive Me Crazy 431
34. Peter Bjorn And John – Young Folks 429
35. Take That – Shine 425
36. James Blunt – You’re Beautiful 424
37. Empire Of The Sun – Without You 424
38. Gorillaz – Feel Good Inc 421
39. Manic Street Preachers – The Love Of Richard Nixon 419
40. Calvin Harris – I’m Not Alone 418

Radio 101 2011. gada 101 spēlētākā dziesma

101. Lykke Li – Get Some
100. Edward Sharpe & The Magnetic Zeros – Home
99. Arctic Monkeys – Suck It And See
98. El Mars – Sun In Gold
97. Mark Ronson feat. Kyle Falkoner – The Bike Song (live @ Positivus 2011)
96. The Sound Poets – Kalniem pāri (live @ Radio 101)
95. Arcade Fire – The Suburbs
94. The Drums – Forever and Ever Amen
93. Belle and Sebastian – I Want The World To Stop
92. Israel Kamakawiwo’ole – What A Wonderful World
91. Brett Anderson – Brittle Heart
90. The Streets – Goin’ Through Hell
89. Anna Calvi – Desire
88. Ben Howard – The Fear
87. Mumford & Sons – Roll Away Your Stone
86. Arcade Fire – City With No Children
85. Peter, Bjorn & John – Young Folks
84. The Vaccines – Wetsuit
83. Noah And The Whale – Tonight’s The Kind Of Night
82. Tom Vek – A Chore
81. Elbow – Lippy Kids
80. Red Hot Chili Peppers – Monarchy Of Roses
79. Gil Scott-Heron & Jamie XX – I’ll Take Care Of You
78. Florence & The Machine – Dog Days Are Over
77. I’m From Barcelona – Get In Line
76. Destroyer – Chinatown
75. White Lies – Strangers
74. The Vaccines – Post Break Up Sex
73. Snow Patrol – Called Out In The Dark
72. The Kooks – Junk Of The Heart (Happy)
71. Adele – Someone Like You
70. Underworld – Scribble
69. Mark Ronson – Bang Bang Bang
68. Pnau – Solid Ground
67. Little Roy – Come As You Are
66. Adele – Rumour Has It
65. Kaiser Chiefs – Man On Mars
64. Austra – Loose It
63. Neon Trees – Animal
62. Vampire Weekend – Run
61. Two Door Cinema Club – Something Good Can Work
60. Patrick Wolf – Time Of My Life
59. Austra – Spellwork
58. Lykke Li – Sadness Is A Blessing
57. Gotye feat. Kimbra – Somebody That I Used To Know
56. Instrumenti – Pilnīgi viens
55. Iron & Wine – Tree By The River
54. White Lies – Bigger Than Us
53. Kings Of Leon – Back Down South
52. Mark Ronson feat. Boy George – Somebody To Love Me
51. Guillemots – Basket
50. Beirut – Santa Fe
49. Arctic Monkeys – The Hellcat Spangled Shalalala
48. The Wombats – Techno Fan
47. Patrick Wolf – House
46. Foo Fighters – Arlandria
45. Grouplove – Itching On A Photograph
44. Tune-Yards – Gangsta
43. Adele – Set The Fire To The Rain
42. The Black Keys – Tighten Up
41. Bon Iver – Calgary
40. Digitalism – 2 Hearts
39. Justice – Civilization
38. The Vaccines – If You Wanna
37. Red Hot Chili Peppers – The Adventures Of Rain Dance Maggie
36. Death Cab For Cutie – You Are A Tourist
35. Fleet Foxes – Helplessness Blues
34. Everything Everything – Photoshop Handsome
33. Lana Del Ray – Video Games
32. The Go! Team – Buy Nothing Day
31. The Naked And Famous – Punching In A Dream
30. Satellites LV – Blanka, augstāk! (Jauns rekords)
29. Laura Marling – Sophia
28. M83 – Midnight City
27. Beirut – East Harlem
26. Coldplay – Paradise
25. Patrick Wolf – The City
24. The Strokes – Under Cover Of Darkness
23. Crystal Fighters – Plage
22. Lykke Li – I Follow Rivers
21. Ewert and The Two Dragons – Jolene
20. Cosmo Jarvis – Gay Pirates
19. The Drums – Money
18. Mark Ronson – Record Collection
17. James Blake – Limit To Your Love
16. Ed Sheeran – You Need Me
15. Foo Fighters – Walk
14. Ed Sheeran – The A-Team
13. Foo Fighters – Rope
12. Cut Copy – Take Me Over
11. Florence & The Machine – Shake It Out
10. Foster The People – Helena Beat
9. Cut Copy – Take Me Over
8. Foster The People – Pumped Up Kicks
7. The Asteroids Galaxy Tour – The Golden Age
6. Elbow – Open Arms
5. Adele – Rolling In The Deep
4. Noah And The Whale – L.I.F.E.G.O.E.S.O.N.
3. Coldplay – Every Teardrop Is A Waterfall
2. Ewert and The Two Dragons – (In The End) There’s Only Love
1. The Naked and Famous – Young Blood

Diemžēl atskaņošanas reižu skaits katrai no radio 101 spēlētākajām dziesmām man nav zināms.

Lielu paldies dziesmu apkopošanā saku Tomam Grēviņam, kurš apkopoja radio 101 topu, un Pēterim Caunem, kurš ir izveidojis radio SWH dziesmu spēlētāko dziesmu serveri.

Lai viss būtu daudz maz līdzsvarā, ir piedzīvoti gan ļoti skaisti brīži, kas noteikti vēl ilgi paliks manā atmiņā, gan brīži, kad pārņem sajūta, ka sliktāk justies vienkārši nav iespējams un skumjas Tevi dzen zemē.

Pāris teikumos uzrakstīšu par katru šīgada mēnesi – cik pozitīvs vai negatīvs tas bijis un ar kādiem notikumiem man tas palicis atmiņā.

Janvāris

Gads sākās ļoti sniegoti. Prāts bija pārpārēm pilns ar domām par pēdējo pusgadu skolēna statusā un cerībām, ka visu pavasarī pēc iespējas veiksmīgāk spēšu nokārtot.

Februāris

Svētku mēnesis. Pirmās divarpus nedēļas aizritēja, saspringtā režīmā gatavojoties ‘Žetonu vakaram’. Brainstorm’ings, strīdi, smiekli un salabšanas, lai nokļūtu pie vēlama rezultāta, bet galu galā – mums izdevās! Edvarda dzimšanas diena paliks atmiņā, kā viena foršākajām dzimšanas dienas ballītēm, kādā esmu pabijis.

Marts

Pavasara tuvošanās. Pēdējais brīvlaiks skolēna statusā un pirmā veiksme tvitertkonkursā, bet, kā vēlāk izrādīsies, ne pēdējā šajā gadā.

Aprīlis

Vārda dienas svinības. Velosezonas atklāšana. Mēneša noslēgumā, pateicoties, Lieldienām, Rimi un paša izdomai, jau otro reizi šajā gadā veiksme tviterkonkursā. Domas par maija noslēgumu arvien vairāk pārņem prātu. Ikgadējais hokeja pavasaris.

Maijs

Pēdējais mēnesis skolēna statusā. Aaaaiziet – 23. maijs un eksāmeni var sākties! Stress, stress un vēl reiz – stress!

Latvijai kārtējā neveiksme Eirovīzijā, šoreiz nepaveicas Musiqq, bet mēnesi noslēdz Zatlera vēsturiskais lēmums ierosināt 10. Saeimas atlaišanu.

Jūnijs

Vasara jau sākusies?! Ne man. Noslēdzošais eksāmenu posms.  Vēstures eksāmena priekšvakarā Latvija tiek pie jauna valsts prezidenta. 14. jūnijs – viss! Vācu valodas runāšanas daļa atbildēta. Vasara oficiāli var sākties! Zemeņu laika sākums. No rīta līdz pēcpusdienai prātā tikai zemenes un to tirgošana.

Jūlijs

Notikumiem bagātākais gada mēnesis. Mēneša sākumā joprojām cieņā zemenes.

13. jūlijs - mans izlaidums – viens lielisks dzīves posms ir noslēdzies, bet tas ir tikai sākums! Atā, skola!

15. – 16. jūlijs – superīgākā nedēļas nogale šajā gadā jeb Positivus. Lielais izvēles laiks. Vai es to tiešām vēlos?! Viss soli pa solim – dokumentu iesniegšana RSU, eksāmena rakstīšana un arī veiksmīga tā nokārtošana. Esmu iekšā!

Augusts

Beidzot ir laiks atpūtai. Nākamās divas veiksmes tviterkonkursos. Basketbola mačs Rīgas svētku ietvaros pie Latvijas Nacionālās operas. Mēneša labākais un vasaras otrs labākais pasākums – ZGI. Lieliskas divas dienas ārpus Rīgas, kuru laikā iegūtas pirmās noderīgās zināšanas par studenta dzīvi. Pārdomas pirms jaunā dzīves posma.

Septembris

Pozitīvās emocijas mijas ar skumjām. 5. septembris – jaunais dzīves posms ir oficiāli sācies! Atvadas un ardievu teikšana. Pirmie kopsavilkumi, pirmās negulētās naktis Stradiņu dēļ. Latvijas hokeja lielā traģēdija. Dusi saldi, Kārli!

Oktobris

Pirmais eksāmens RSU un pirmais kopīgais pasākums ar kursabiedriem. RSU Fukši – oficiāli esmu students. Rudens sākums un mana dzimšanas diena.

Novembris

Staro Rīga un Latvijas dzimšanas diena. Atkal tas tviteris – trīs nedēļas pēc kārtas laimesti. Ilgi gaidītā tikšanās ar sen neredzētajiem.

Decembris

Ziema, kura kaut kur aizkavējusies. Es ticu, ka laimēšu un arī laimēju. 40 bezmiega stundas jeb piektdiena, kura noslēdzās svētdienā – jaukumjauka ballīte, simulācijas spēle un lielisks Instrumentu koncerts tam visam desertā. Pirmais semestris studenta statusā ir noslēdzies. Ziemassvētki tādi, kādiem tiem jābūt – jauki, klusi un mierīgi.

Galvenie gada notikumi ir pieminēti. Mans 2011. gads ir bijis notikumiem pilns un ļoti krāsains. Vienu dzīves posmu nomainījis cits dzīves posms. Esmu atvadījies no tiem, kuriem bija jāaiziet. Ir sastapti jauni draugi un iegūti jauni paziņas. Daudz ko esmu iemācījies un sapratis šīgada laikā. Gada notikums nr. 1 – ģimnāzijas absolvēšana, bet gada pasākums - Positivus festivāls.

Viens gads ir aizvadīts, bet tuvojas jau nākamais – ar jaunām cerībām, vēlmēm un iespējām. Paņemiet līdzi visu svarīgāko, ko esat ieguvuši šajā gadā līdzi uz nākamo. Lai izdodas!

Neviens sākums nav viegls. Arī man mācību uzsākšana RSU nebija tā vieglākā, taču nevaru arī teikt, ka katru dienu kritu izmisumā par n-tajām lapām, kuras jāizlasa, lai uzrakstītu kopsavilkumu jeb kopīti. Sākumā viss bija jauns – jauni cilvēki gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jauni pasniedzēji, kuriem bija savas individuālas prasības, kā arī citāds dienas režīms.

Lielākā daļa manu jauno cīņubiedru ir patiešām interesantas personības. Ar daudziem no viņiem ir interesanti parunāt par tēmām,  sākot ar sportu un beidzot ar vakar izlasīto ziņu kādā interneta portālā. Dažus no viņiem gan nevaru iztēloties kā žurnālistus, bet tās jau ir tikai manas domas, jo gandrīz nevienu no viņiem tik labi nemaz nepazīstu.  Prieks, ka ir cilvēki, kuriem tiešām ir mērķi un apņēmība kaut ko paveikt, un ar to es nedomāju tikai mērķus kā kaut kā izvilkt trīs gadus sekmīgi un bez parādiem, lai iegūtu to diplomu par bakalaura grāda iegūšanu, bet gan reālu apņēmību, kaut kur iesaistīties un kaut ko sākt reāli darīt. Cik no mums visiem (uzsākām 43) galu galā pēc 3 gadiem stāvēs uz RSU Lielās Aulas skatuves ar nupat saņemto bakalaura grādu Žurnālistikā, to nezina neviens. Protams, ceru, ka šis skaitlis būs pēc iespējas lielāks, tomēr, ja būtu gatavs ar kādu saderēt, teiktu – ne vairāk kā 12 (un, iespējams, ka pat tas ir ļoti optimistisks skaitlis). Lielākais vairums ir atsaucīgi un visādā ziņā jauki cilvēki, ar kuriem patīkami kontaktēties, sadarboties, pasmieties jautros brīžos un kopīgi paraudāt, kad darbi ir sakrājušies pāri galvai.

Četru mēnešu laikā gandrīz visi pasniedzēji ir atkosti. Kāds kopsavilkumus un referātus vispār nelasa, bet atkal kāds cits rūpīgi pārlasa visu, labo, izdara piezīmes un stingri vērtē. Savukārt kādam citam patīk bārstīt asprātības kā sētniekam smiltis uz apledojušas ietves. Ir arī pasniedzēji, kuri hroniski neatbild uz e-pastiem pat, ja problēma tobrīd šķiet patiešām ārkārtēja un svarīga un pasniedzējs ir vienīgais, kurš spēj viest skaidrību. Iepriecina, ka visi pasniedzēji ir mūsdienīgi un ka viņi interesējas un pietiekami labi pārzina ne tikai savu konkrēto sfēru, bet arī sabiedrībā aktuālas tēmas. Pēc lekcijām visi noteiktās robežās ir atvērti un labprāt atbild uz jautājumiem, ja, protams, nav pārlieku sliktā garastāvoklī. Nav ko noliegt – ir bijušas vairākas lekcijas, kurās labāk būtu gulējis, nevis klausījies, ko monotonā balsī runā vai diktē pasniedzējs, un nevis tādēļ, ka nebūtu iepriekšējā naktī gulējis,  bet gan tā iemesla dēļ, ka konkrētā informācija man šķiet vairāk kā neinteresanta un nesaistoša.

Lieta, pie kuras sākumā ļoti nevarēju pierast un daudz par to žēlojos, ir literatūra angļu valodā, jo tā ir jāizmanto daudz lielākā vairumā nekā literatūra latviešu valodā. Es, bez šaubām, esmu ieguvējs, jo varu papildināt savas angļu valodas zināšanas, taču joprojām bieži vien turpinu gausties par to, cik daudz laika dažkārt paiet, tulkojot nesaprotamus vārdus, frāzes un teikumus.

Ja laika posmā no 2005. gada rudens līdz 2011. gada vasarai, kad mācījos pamatskolā un vidusskolā, modos ap 7 no rīta, tad šobrīd mana diena sākas vismaz stundu vēlāk. No vienas puses, iespējams, tas ir slikti, jo režīms vairs nav tik stingrs un noteikts, bet, no otras puses, no rītiem daudz retāk esmu samiegojies un rīti vairs nav tik steidzīgi, kādi tie bija iepriekšējos gados.

Šo četru mēnešu laikā esmu ieguvis, pirmkārt, pārīti draugu (gan jau noteikti tas pārītis visu sapratīs), otrkārt, neatsveramu pieredzi, komunicējot ar neskaitāmu daudzumu nepazīstamu cilvēku, treškārt, sapratni par to, cik daudz jāstrādā un kas tieši jādara, lai pamazām piepildītu lielos mērķus, ceturtkārt, sapratni, ka pašlaik virzos pareizajā virzienā un ka esmu nonācis tur, kur tiešām vēlējos nonākt, un ka man vēl ārkārtīgi daudz jāmācās, lai izzinātu mediju sfēru un kļūtu par to, kas es vēlos būt.

Šie četri mēneši ir tikai sākums. Sākums savu mērķu realizēšanā, jo universitāte ir tas sākuma punkts, kas sniedz sapratni par to, vai es to patiešām vēlos un vai būšu gatavs ar to – žurnālistiku – saistīt turpmāko dzīvi.

Interesanta statistika:

• RSU auditorijās un mācību telpās lekciju ietvaros kopā pavadītas 93 stundas = 62 (lekciju skaits) x 1h 30min (vienas lekcijas ilgums) (netiek ieskaitītas angļu valodas lekcijas, jo bija nenoteikts skaits, kā arī laiks, kas pavadīts, rakstot eksāmenus).
• Kopā uzrakstīts 21 kopsavilkums, 2 esejas, 4 referāti, viens apjomīgs grupu darbs un ievērojams cipars angļu valodas rakstu darbu.
• 2,5 h – mazākais stundu skaits, kas veltīts miegam iepriekšējā naktī pirms semināra.
• 4 – 5 h – vidējais laiks, kādā tapa viens kopsavilkums (apjoms – 2-3 lpp. ).

Sestdienas vakarā cilvēku straumītes (ne gluži straumes) plūda Arēnas virzienā, bet šoreiz ne hokeja dēļ. Varēja just, ka cilvēki Arēnas iekšienē ir kaut kā patiešām aizraujoša un grandioza gaidās. Instrumentiem noteikti ir nostabilizējies savs, konkrēts fanu pulks, jo kopš viņu pirmā radio hīta izdošanas “Life Jacket Under Your Seat”, kad vēl Instrumenti tika dēvēts par trio, jau pagājuši vairāk nekā 3 gadi, un šo gadu laikā viņi ir spējuši iepriecināt nevienu vien labas un kvalitatīvas mūzikas cienītāju Latvijā un arī ārzemēs.

Shipsi un Reynsi bija galanti apģērbti no galvas līdz kājām mareunrols gatavotajās drānās. Mazliet nekārtīgi, bet tajā pašā laikā solīdi.

Jau no paša koncerta sākuma fonā aiz pavadošā sastāva katrai dziesmai tika demonstrēta pieskaņota videografika, kas kopumā radīja īpašu atmosfēru. Bija sajūta it kā katra dziesma būtu atsevišķs videoklips. Uz skatuves pabija gan gliemezis, gan dejotāji, gan arī no zāles griestiem nolaidies panda. Tas viss tikai paspilgtināja koncertšovu.

Pēc koncerta noslēguma lielai daļai apmeklētāju radās mazuma piegarša, jo koncertšovs daudziem šķita pārlieku īss. Jā, es arī vēlējos, lai tas būtu vismaz par pāris dziesmām garāks, taču visas dziesmas, izņemot “Kvikmyndir”, no jaunākā albuma “TRU” tika nospēlētās, tādēļ pārmetumi par to, ka koncerts varēja būt garāks, nav īsti vietā.

Prognoze pirms koncerta par noslēguma dziesmu pilnībā apstiprinājās. “Pilnīgi viens” ideāli noslēdza koncertšovu, kas man vēl ilgi paliks atmiņā kā krāšņs un pārdomāts augstākās klases koncerts, kādu Latvijas mūziķi, neskaitot Prāta Vētra, iepriekš nekad nebija radījuši.

@pretruna Ja Instrumenti nekļūs par pasaules slavenu grupu, tad es neko no dzīves nesaprotu #ideālskoncerts

Mazliet pārfrāzējot augstāk minēto tvītu – ja Instrumenti tuvākajos gados nekļūs par pasaulslavenu grupu, tad es neko nesaprotu no mūzikas! Viņiem noteikti ir potenciāls, jo viņiem ir divi, manuprāt, ļoti svarīgi komponenti – pirmkārt, talants spēlēt vairākus mūzikas instrumentus un pašiem dziedāt, bet, otrkārt, spēja būt kreatīviem un mainīgiem, kas attiecas gan uz viņu radīto mūziku, gan koncertšoviem.

Un šis tvīts radīja negaidīti lielu rezonansi manu twitter sekotāju vidū, tādēļ sapratu, ka konkrētā tēma ir pietiekami aktuāla ne tikai man vienam.

Tvītā paustā doma bija radusies pēc tam, kad biju apmeklējis FEJS (Forum for European Journalism Students) Latvija rīkoto tikšanos ar “De facto” veidotāju un žurnālistu Jāni Gesti un Anitu Āboliņu, laikraksta “Diena” žurnālisti, un uzzināju, ka nevienam no viņiem nav augstākās izglītības žurnālistikā. Un viņi nav vienīgie žurnālisti, kuri ir strādājuši un strādā Latvijas lielākajos medijos par žurnālistiem bez augstākās izglītības diploma šajā specialitātē.

Zināmākais no tiem, šķiet, varētu būt Jānis Domburs, kurš nepilnus 10 gadus veidoja un vadīja LTV1 debašu raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Domburam nav augstākās izglītības ne žurnālistikā, ne kādā citā specialitātē. Iknedēļas žurnāla “Ir” galvenai redaktore Nellija Ločmele 1995. gadā LU ir ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnēs, taču to īsti nevar uzskatīt par augstāko izglītību žurnālistikā.

Geste, Āboliņa, Domburs un Ločmele ir tikai daži piemēri no daudziem, jo Latvijas medijos noteikti strādā ļoti daudzi žurnālisti, kuriem nav iegūts bakalaura grāds žurnālistikā. Vai tas uzreiz viņus padara par sliktiem žurnālistiem?! Protams, nē. Šiem uzskaitītajiem žurnālistiem un pārējiem, kuriem nav augstākās izglītības žurnālistikā, ir daudz lielāka praktiskā pieredze nekā, piemēram, kādam zaļknābim, kas nupat ir ieguvis bakalaura grādu – jau vairākas reizes pieminētajā – žurnālistikā.

Šos žurnālistus, kuriem ir gadiem ilga praktiskā pieredze, strādājot dažādos medijos, neuzskatu par sliktākiem, salīdzinot ar bakalaura grādu ieguvušajiem, taču, manuprāt, jebkura iegūtā teorētisko zināšanu bāze, ko var iegūt augstskolā, tikai nāk par labu un palīdz profesionālajā izaugsmē, lai arī cik garlaicīga un neinteresanta tā dažkārt var šķist.

Mana pasniedzēja Anda Rožukalne reiz izteicās aptuveni tā, citēju: “Bez teorētiskajām zināšanām nav iespējama attīstība, un ir grūti radīt kaut ko jauno, ja nav teorētisko zināšanu.” Neviens vien augstskolā sūdzas, ka augstskolās māca tikai teoriju un prakses kā tādas gandrīz nemaz nav. Jā, arī es nelasu n-tos teorētiskos literatūras materiālus ar milzīgu aizrautību, tomēr zinu – ja tos labi pārzināšu, man būs zināšanas par to, kas jau iepriekš ir radīts un ko es pats varu radīt vai attīstīt.

Kad lasām ikrīta preses izdevumu vai caurskatām ziņu portālus, mums, pa lielam, nav svarīgi, kas attiecīgo rakstu ir rakstījis, bet gan tas, cik daudz noderīgas informācijas tas mums sniedz un cik profesionāli tas ir uzrakstīts, bet attiecīgā raksta autora izglītība mums ir dziļi vienaldzīga. Tomēr, jo profesionālāki žurnālisti darbosies Latvijas medijos, jo kvalitatīvāki tie būs, un rakstu, kas radušies no tukšām baumām un viena tante teica ziņām, būs krietni mazāk.

Esmu tikai par to, lai Latvijas mediji kļūtu kvalitatīvāki un lasītājiem, klausītājiem un skatītājiem baudāmāki!

Pirms izrādes, kad vēl nebiju iepazinies ne ar tās scenāriju, ne ar aktieru sastāvu, nodomāju, ka izrāde tiks pasniegta no Volfganga Amadeja Mocarta skatpunkta, tomēr, sākot ar pašām pirmajām izrādes minūtēm, jau skaidri varēja noprast, kuram būs atvēlēta pirmā vijole šajā izrādē. Tas bija Antonio Saljēri (Artūrs Skrastiņš), kurš Mocarta dzīves laikā bija lielākais viņa pretinieks, lai arī Mocarts pats to tā īsti nenojauta.

Skrastiņa tēlotais Saljēri izcēlās ar gariem un emocionāliem monologiem, kuros spēja izstāstīt gan paša dzīvesstāstu, gan arī Mocarta dzīves ceļa līkločus, un tā vien šķita, ka Saljēri loma Skrastiņam ir kā radīta, jo viņš atstāja ļoti pārliecinošu iespaidu gan par attēlotajām emocijām, gan pārliecinošajiem monologiem un dialogiem.

Pārsteiguma efekts bija tajā, ka izrādes personāži, īpaši jau vairākas reizes minētais Saljēri, bieži izteicās itāliski. Tā kā itāliski neprotu vairāk par buongiorno un buonanotte, tad nespēju novērtēt, cik labas bija viņu itāļu valodas prasmes. Kas zina – varbūt viņi tajos dažos monologos un dialogos runāja uz itāliešu valodas bāzes izdomātā valodā, lai arī, protams, pastāv iespēja, ka pirms izrādes iestudējuma visi aktieri izgāja itāļu valodas īso kursu. Otrais pārsteiguma efekts bija tajā, ka dažbrīd Mocarta skaņdarbu īsus fragmentus spēlēja dzīvā grupa, kurā bija gan ģitārists, gan basģitārists, gan bundzinieks. Šis moments īpaši pārsteidza brīdī, kad pirmo reizi tika nospēlēts kāds stilizēts skaņdarbs.

Artūra Dīca tēlotais Mocarts šajā izrādē tiešām spēlē otro vijoli, lai arī Saljēri dzīve to daudzo gadu laikā, kad viņš vēlējās pazudināt Mocartu, ir cieši saistīta ar Amadeja dzīvi, tādēļ izrādes noslēgumā vairs neradās pārdomas par to, kādēļ izvēlēts Amadeja dzīvi attēlot tieši no viņa lielākā pretinieka skatpunkta. Aktieru darbu es varu novērtēt kā ļoti labu, bet noteikti ne izcilu, jo kaut kā tomēr pietrūka. Lai arī izrāde kopumā ilgst 3 stundas, nevienā mirklī mani nepārņēma garlaicība vai strauji zuda interese, taču dažbrīd pārņēma sajūta, ka Mocartu varēja attēlot kā spilgtāku tēlu, mazliet samazinot Saljēri lielo lomu šajā izrādē.

Iesaku izrādi noskatīties, pirmkārt, tādēļ, ka Skrastiņš ar Saljēri lomu tika nominēts Gada aktiera titulam (kuru gan neieguva), un pārliecināties, vai viņš tiešām bija nominācijas cienīgs. Otrkārt, tā iemesla dēļ, ja vēlaties uzzināt kaut ko vairāk par Mocarta dzīvi un viņa savdabīgo personību.

Trīs stundas Dailes teātra zālē paskries visai ātri – es garantēju!