Pirms dažām dienām izlasīju laikraksta Diena apkopoto piezīmju sarakstu, ko skolotāji raksta skolēnu dienasgrāmatās. Piezīmes bija vairāk nekā oriģinālas. Un secinājums ir viens – gan skolotājiem ir laba izdoma, rakstot piezīmes, gan arī skolēniem ļoti patīk darīt blēņas.
Dažas piezīmes, kas man visvairāk iepatikās un kas lika visskaļāk pasmieties 
:
Ingmārs stundā pārāk dzīvs
Traumē stundu
Stundas laikā, kad visi raksta, Sabīne skatās uz skolotāju un tēlo fotogrāfu
Izliekas, ka šķauda, bet apgalvo, ka viņa šķauda pa īstam. Iemāciet savam bērnam šķaudīt!
Traucē stundā un apgalvo, ka Kaspars pārvērtās par tomātu
Vecāki, lūdzu, pabarojiet savus bērnus, savādāk Ieva, Laura un Klinta stundā ēd papīru
Apdraud citu veselību, rīkojot līmes kaujas (maksāsiet par manu frizieri!) paraksts: Lipīgā skolotāja
Stundā pārāk aizdomīgi smaida
Pieķerta ar kādu meiteni vienā tualetes kabīnē. Lūgums aiziet pie psihologa
Stundas laikā izlec pa logu un pasauc visus pārējos klases bērnus sev līdzi
Uz ķīmijas stundu atnākusi izgulēties
Mārtiņš organizē klasesbiedru piekaušanu
Šīs ir tikai dažas no ļoti daudzām apkopotajām piezīmēm, kas atrodamas skolēnu dienasgrāmatās. Lasot daudzas no tām, man prātā uzreiz atausa sākumskolas laiki, jo līdzīgas lietas pats darīju, bet, piemēram, ķīmijas stundās varēja labi izgulēties vidusskolas laikā.
Sākumskolas un pamatskolas laikā, kad manās skolās vēl pastāvēja reāla dienasgrāmata, nevis tikai e-klase, kurā var sūtīt SMS vecākiem par bērnu pārkāpumiem, es nebiju tas čaklākais piezīmju pelnītājs, jo daudz biežāk saņēmu uzslavas par kārtīgo dienasgrāmatu, kurā ir sarakstīts viss mācību stundu saraksts u.tml.
Reāla un taustāma dienasgrāmata tomēr ir kaut kas pavisam cits, jo dienasgrāmatu ir iespēja glabāt gadiem ilgi un pat atrādīt saviem bērniem, lai viņi pārliecinātos par to, cik patiesībā lieli palaidņi skolas laikā bija viņu vecāki. Sākumskolām noteikti nevajadzētu pāriet uz e-klases sistēmas lietošanu, jo tas, ka bērnam ir sava dienasgrāmata, kura jāuztur kārtībā, iemāca patstāvību un to, ka ir jāplāno savs laiks.
Viena no manām skolotājām, kurai patika pamatskolā, t.i., 7. – 8. klasē, rakstīt piezīmes, bija krievu valodas skolotāja, kurai dzimtā bija krievu valoda, tādēļ brīžos, kad viņa rakstīja kārtējo piezīmi kādā no klasesbiedru dienasgrāmatām, viņa lūdza palīdzību kādam citam klasesbiedram, lai tas izlabo viņas drukas kļūdas un palīdz uzrakstīt piezīmi gramatiski pareizi.
Ja mēs nebūtu darījuši nedarbus skolas laikā, mums nebūtu lielisko atmiņu, par kurām varam pasmieties vienatnē vai kopā ar bijušajiem klasesbiedriem, tādēļ nedarbi vienmēr būs dabiska skolas laika sastāvdaļa.
