Mans pirmais Positivus

Lai arī jau 2007. gadā Salacgrīvā tika sarīkots 1. mūzikas un mākslas festivāls Positivus, tikai, šķiet, 2008. gadā rādās vēlme to apmeklēt. Ne 2009. , ne 2010. gadā šāda iespēja apmeklēt festivālu tā arī neradās, taču šogad, 2011. gadā, beidzot es apmeklēju Positivus festivālu, kurš pēc kārtas jau bija 5. festivāls.

Pirms došanās uz Salacgrīvu skaidra priekšstata par to, ko es varētu sagaidīt no festivāla, nebija, tomēr zināju, ka noteikti būs iespēja dzirdēt ļoti atzīstamu mūziķu un grupu uzstāšanās, kā arī būs iespēja satikt daudzus sen un ne tik sen nesatiktus draugus un paziņas. Tā arī notika – gan izbaudīju daudzas ļoti labas uzstāšanās, gan satiku draugus un paziņas.

Festivāla biļetes (kopā ar telšu vietu) tika iegādātas vien trešdienas vakarā, tādēļ uzreiz bija jāsāk izvērtēt dažādas iespējas, kā nokļūt līdz Salacgrīvai. Lielas cerības, ka atradīsim kādu jauku šoferi, kurš aizvizinātu līdz galamērķim, nebija, tādēļ ceturtdien veiksmīgi iegādājāmies biļetes autobusa reisā Rīga – Ainaži. Organizatori vai arī kāds cits bija parūpējies par to, lai tiktu norīkoti papildus reisi, tādēļ no Rīgas Salacgrīvas virzienā viens pēc otra izbrauca divi pilni starppilsētu autobusi.

Festivāla pirmā diena

Pēc veiksmīgas nokļūšanas Salacgrīvā un tikpat veiksmīgas iekārtošanās telšu pilsētiņā, devāmies kārtīgi izpētīt visu festivāla teritoriju, jo laiks līdz 1. māksliniekam, kurš uzstājās, vēl bija diezgan. Izmēģināju vairākas atrakcijas, kā, piemēram, VEF Rīga basketbola metienus ļoti augstu paceltā basketbola grozā un arī uzkāpu Everest klinšu sienā, par ko nopelnīju 0,5 l Everest ūdens pudelīti. Varēja vien nojaust to, ka lielākais cilvēku vairums ieradīsies tikai vakarā, jo vēl pēcpusdienā – ap pulksten 16 – festivāla teritorija nebūt nebija cilvēku pārpildīta.

Mani pirmās dienas favorīti bija Gustavo un Hurts. Gustavo pārsteidza, izpildot savu “šlāgerdziesmu” par Positivus, bet Hurts pārsteidza ar to, ka solists vienu no dziesmām izpildīja, rokās vicinot Latvijas karogu. Sanākušie no Hurts īpaši pieprasīja, iespējams, viņu vislielāko hītu “Stay”. Prieks bija klausīties, kad lielākā daļa dziedāja līdzi šai dziesmai. Par Editors uzstāšanos neko sliktu nevaru teikt, tomēr pirms festivāla zināju no viņu repertuāra (labi, ja) 3 dziesmas. Viņu uzstāšanās bija patiešām kvalitatīva, taču tā man neradīja tādas emocijas kā Hurts performance. Pēc Editoru noklausīšanās mans ceļš veda uz kino telti, kuru divu dienu laikā apmeklēju vairākas reizes. Tur lūkoju noskatīties filmu ar nosaukumu “Biutiful”, kuru, šķiet, 2010. gadā izrādīja arī Latvijas kinoteātros. Ap pulksten 4:30, kad filmu jau biju noskatījies un saule jau gatavojās aust, devos Shine telts virzienā, kur līdz ~ 5:30 pamatīgi izdejojos, jo ballīte tur ritēja pilnā sparā nepārtraukti.

Otrā diena

Otro festivāla dienu, tiešā nozīmē, ierībināja Auļi, kurus varēja labi dzirdēt pat telšu pilsētiņā, kura vēl tikai modās pēc iepriekšējās nakts piedzīvojumiem. Nozīmīgākais otrās dienas pirmais uzdevums bija brokast-pusdienu pagatavošana jeb mūsu gadījumā iegādāšanās vietējā pārtikas veikalā. Viena no gaidītākajām otrās dienas latviešu grupām bija Dzelzs vilks, kuri uz Cēsu alus skatuves kāpa neilgi pēc Auļiem. Lai arī bija dienas vidus, publika bija pārsteidzoši aktīva un atraktīva. Tā kā līdz nākamajam mūs interesējošiem izpildītājiem bija jāgaida ilgāks laiks, devāmies kārtīgi apskatīt, kā vēl interesanti var izklaidēties festivāla teritorijā. Pludmales zonā, kura gan nebija ar cilvēkiem pārpildīta, jo īslaicīgs lietus nolija vismaz reizi 2 stundās, tika rīkotas dažādas jautras stafetes un izklaides. Laikapstākļi noteikti bija tas noteicošais faktors, kādēļ pludmalē uzturējās salīdzinoši maz cilvēku.

Nākamie letiņi, kurus klausījāmies, bija Satellites.lv. Nedaudz roķīgais skanējums daudzus klausītājus ļoti aizrāva un vairākām dziesmām daļa publikas aktīvi dziedāja līdzi. Pēc tam mērojām ceļu uz bāra I love you skatuvi, kur valdīja ļoti patīkama gaisotne. Tur klausījāmies Andis Grīva un Gines Rekordu orkestrs uzstāšanās. Dažiem laimīgajiem, kuri atradās vistuvāk skatuvei, bija iespēja iegūt savā īpašumā kādu no Anda jaunā CD albuma kopijām, kuras viņš tāpat vien meta publikā. Otrās dienas viens no maniem top headliner’iem bija Mark Ronson & The Business Intl. Tas tiešām bija kaut kas laaaaabs! Pat kaut kas vairāk nekā ar vienu vārdu var aprakstīt! Mark Ronson spēja pamatīgi aizraut publiku, samiksējot kopā lieliskus hītus. “The Bike Song”, “Bang, bang, bang” un citi hīti tika izpildīti enerģiski un vienkārši satriecoši! Mark Ronson & The Business Intl kopā ar Hurts dala 1. vietu manā Positivus topā.

Tomēr otrās dienas noslēguma daļā mani gaidīja vēl kāds ļoti patīkams pārsteigums, un tā bija James uzstāšanās. Atzīšos, ka James nav īsti manas paaudzes grupa, tomēr vairāki viņu hīti ir ļoti bieži dzirdēti. James uzstāšanās emocionālākais brīdis bija tad, kad, solistam izpildot dziesmas “Sit down” piedziedājumu, visa publika patiešām uz mirkli arī apsēdās mazliet dubļainajā zālājā. Tas mirklis man paliks atmiņā vēl ilgi. Pats James solists atzinās, ka neviena publika jau 12 (!) gadus nebija atsaukusies šīs dziesmas aicinājumam un apsēdusies. Pēdējie festivāla headliner’i, kuri uzstājās, bija norvēģi Röyksopp. Neko iespaidīgu no viņu uzstāšanās negaidīju, tomēr biju pārliecināts, ka viņu hītu pavadībā var labi izdejoties. Kopumā vērtējot, viņu uzstāšanās šķita mazliet vienveidīga, lai arī lielākie hīti spēja ļoti aizraut publiku, taču mazāk zināmās dziesmas tik ļoti “nepavilka” publiku.

Emociju pārpilnība

Positivus festivāla nedēļas nogalē ieguvu ļoti daudzas un dažādas emocijas. Tāds emociju kokteilis sen nebija piedzīvots, taču, protams, pārsvarā dominēja pozitīvās emocijas. Vairākas mūziķu uzstāšanās man paliks atmiņā vēl ļoti ilgi. Pēc šī, mana pirmā apmeklētā, Positivus festivāla beidzot esmu ieguvis konkrētu viedokli par visu festivālu kopumā, un pastāv liela iespējamība, ka apmeklēšu to arī nākamajā gadā. Šī gada festivāls, iespējams, neizcēlās ar vienu vai diviem spilgtiem headliner’iem, taču bija vairāki mūziķi un grupas, kā Mark Ronson & The Business Intl, Hurts, James un Gustavo, kas spēja aizraut publiku. Ja festivāla organizatoriem izdosies piesaistīt tādus headliner’us kā Coldplay vai Kings Of Leon, kuri spēj piedāvāt lielisku šovu, festivālu noteikti apmeklēs vēl vairāk cilvēku. Taču varbūt organizatoru mērķis nav milzu peļņa, bet gan kvalitatīvu mūziķu piesaistīšana? Uz šo jautājumu atbildi nemeklēšu, tomēr ceru, ka nākamajā gadā Salacgrīvā varēsim klausīties un skatīties lielisku šovu no kādas pasaules mēroga megagrupas.

Positīīīvus –

sauc jūs abus divus,

pāris dienas jūlijā

tur, kur Salacgrīīīvus.