Eirovīzija – iespēja, kas jāizmanto

Eirovīzija ir viens no tiem TV lielajiem translētajiem šoviem, kuru it kā neviens neskatās, tomēr visi zina, kas uzvarēja attiecīgajā gada konkursā, un visiem ir par to savs viedoklis. Taču vēlējos uzsvērt to, ka Eirovīzija ir lieliska iespēja. Iespēja – kam?

Iespēja jaunajiem mūziķiem, kuri vēl ir tikai savas, iespējams, izcilās un spožās karjeras pašā sākumā. Protams, ja valsts aizsūta uz Eirovīziju kādu nedabisku, t. i., tikai uz konkursa laiku izveidotu projektu, kā tas bija 2003. gadā ar Latvijas pārstāvjiem F.L.Y. vai 2007. gadā ar Bonaparti.lv. Pirates Of The Sea vispār nevarēja nosaukt par dziedātājiem…

Prāta Vētra, kuri bija paši pirmie Latvijas pārstāvji Eirovīzijas dziesmu konkursā 2000. gadā, lieliski izmantoja šo iespēju, jo pēc konkursa ieguva globālu atpazīstamību arī ārpus Latvijas robežām, piemēram, ar singlu “Maybe”, kas nonāca vairāku Eiropas valstu radiostaciju rotācijā.

Eirovīzijas dziesmu konkursu, lai arī biežāk to nevar nosaukt par dziedāšanu, ik gadu noskatās vairāki simti miljoni cilvēku liela TV auditorija, un 3 minūšu laikā konkrētajam izpildītājam no konkrētā valsts ir iespēja kļūt pamanītam, lai vēlāk, iespējams, noslēgtu izdevīgu līgumu ar labu mūzikas producentu, un viss pārējais jau būtu konkrētā izpildītāja ziņā.

Daļēji es piekrītu visiem, kuri pauž viedokli, ka “Eirovīzija ir balagāns, par kuru var pasmieties, jo augstas vērtības izpildītajai mūzikai nav”. Liela daļa dalībnieku, kā tas bija saklausāms abos 2011. gada pusfinālos, dziedāja visai šķībi vai rādīja briesmīgu, zemas kvalitātes šovu, taču, kā jau iepriekš rakstīju iepriekšējās rindkopās, šo konkursu jāuztver arī kā lielisku iespēju jaunajiem izpildītājiem, jo nekur citur nav iespējams sasniegt tik milzīgu auditoriju. Jā, arī duetam Musiqq tā ir lieliska iespēja tikt pamanītiem. Laiks rādīs, vai šī iespēja tiks izmantota.